LATA biedrs informācijas tehnoloģiju uzņēmums Exigen Services Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds izsludina pieteikšanos uz ikgadējo profesora Eižena Āriņa balvu datorikā. Šogad balva tiks piešķirta informācijas tehnoloģiju (IT) profesionālim par Latvijai nozīmīgu praktisku ieguldījumu informācijas sabiedrības attīstībā.

Kandidātus balvai var nominēt jebkura organizācija, struktūrvienība vai fiziska persona, kā arī kandidāts var pieteikties pats, līdz 2013.gada 30.aprīlim aizpildot pieteikuma formu mājaslapā www.arinabalva.lv. Pretendentus vērtēs ekspertu komisija, un balvas saņēmējs tiks paziņots svinīgā pasākumā Rīgas Tehniskajā universitātē 17.maijā. Eižena Āriņa balvas ieguvējs saņem zelta medaļu, diplomu un stipendiju 1500 latu apmērā (pirms ienākuma nodokļa nomaksas).

„Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ceļš, kā veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot dzīves kvalitāti katram no mums. Šīs tehnoloģijas attīsta cilvēks – IT speciālists. Šogad mēs aicinām izvirzīt balvai IT jomas profesionāļus, kuri var lepoties ar valsts mēroga praktiskiem sasniegumiem informācijas tehnoloģiju pielietojumā,” uzsver Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

Eižena Āriņa balva nosaukta atzītā Latvijas datorzinātnes pamatlicēja vārdā un tiek pasniegta kopš 2000.gada. Balva atbalsta Latvijas informācijas tehnoloģiju speciālistus par viņu nozīmīgākajiem sasniegumiem, un to pasniedz par Latvijai nozīmīgu teorētisku ieguldījumu datorzinātnes attīstībā vai praktisku pienesumu datorikā. Šogad tiks apbalvots IT jomas praktiķis, kura radītie jaunievedumi ir nozīmīgi ne tikai konkrētas organizācijas, bet arī visas IT nozares mērogā.

2012.gadā, kad balva tika piešķirta par sasniegumiem datorikas zinātnē, par laureātiem kļuva izcilais kvantu skaitļošanas pētnieks Andris Ambainis un RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju profesors Jānis Grundspeņķis. Iepriekšējos gados Eižena Āriņa balvu datorikā saņēmuši tādi atzīti datorzinātnes veicinātāji kā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Vilnis Detlovs, Jānis Osis, Jānis Bārzdiņš un Ļevs Kacnelsons.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) atklātā vēstulē valdības pārstāvjiem pauž savu atbalstu un aicina aktīvi atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, kuru mērķis ir nodrošināt Latvijā atvērtu, efektīvu informācijas apmaiņu un likt spēcīgus pamatus informācijas sabiedrības veidošanā.

Šī gada janvārī valdībā tika apstiprināta VARAM izstrādātā koncepcija par “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskā modeļa” ieviešanu, kas paredz sistēmiskus, ilgtspējīgus uzlabojumus valsts IKT resursu pārvaldībā.

„Lai izvēlētais pārvaldības modelis sasniegtu galveno mērķi – veicinātu efektīvu valsts pārvaldi un efektīvu funkciju izpildi – jau šogad nepieciešams ne vien konceptuāls, bet arī reāls atbalsts. Aicinām piešķirt atbildīgajai ministrijai papildu budžeta līdzekļus koncepcijas īstenošanai un nepieciešamajām amata vietām, pretējā gadījumā tās realizācija nevirzīsies uz priekšu, kā plānots,” norāda LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs.

Pašlaik tiek izstrādātas arī “Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”, kurās iestrādātos principus LATA aicina atbalstīt arī turpmākajās dokumenta apstiprināšanas fāzēs. Iepriekšējos plānošanas periodos novērotās nepilnības apliecina, cik būtiski ir precīzi un pārdomāti definēt valsts IKT pārvaldības principus, mērķus un kritērijus, tāpēc asociācija pozitīvi vērtē VARAM pieeju šo svarīgo jautājumu apspriešanā, piesaistot plašu nozares ekspertu loku.

Papildus “Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam” iekļautajiem rīcības virzieniem, LATA rosina tos papildināt ar horizontālu atvērto datu principu, kas jau tiek ieviests daudzās pasaules valstīs. Atvērto datu mērķis ir nodrošināt sabiedrībai piekļuvi vērtīgiem un izmantojamiem datiem. Atvērto datu prakse ir demokrātiju veicinoša pieeja, kas potenciāli var tikt pielietota ikvienā projektā jebkurā jomā, skaidro J.Treijs.

Valsts apstrādāto datu pieejamība un atkalizmantošana kalpos kā atvieglojums valsts resursiem: šos datus varēs izmantot citas valsts un pašvaldību iestādes un uz to bāzes veidosies jauni privātā sektora pakalpojumi un jauni uzņēmumi, kas nodrošinās tautsaimniecības izaugsmi un veicinās efektīvāku valsts pārvaldi. Vienlaikus tiks mazināti valsts tehnoloģiskie riski un nodrošināta līdz šim nepieejamu analītisko zināšanu bāze lēmumu pieņemšanai.

LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

LR satiksmes ministram Anrijam Matīsam

LR finanšu ministram Andrim Vilkam

LR vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam

LR 11.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pauž savu atbalstu un aicina valdību aktīvi atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt Latvijā atvērtu, efektīvu informācijas apmaiņu un likt spēcīgus pamatus informācijas sabiedrības veidošanā:

1. Aicinām aktīvi atbalstīt VARAM izstrādātā “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskā modeļa” ieviešanu, kas paredz sistēmiskus, ilgtspējīgus uzlabojumus valsts IKT resursu pārvaldībā. Lai izvēlētais pārvaldības modelis sasniegtu galveno mērķi – veicinātu efektīvu valsts pārvaldi un efektīvu funkciju izpildi – jau šogad nepieciešams ne vien konceptuāls, bet arī reāls atbalsts. Aicinām piešķirt atbildīgajai ministrijai papildu budžeta līdzekļus koncepcijas īstenošanai un nepieciešamajām amata vietām, jo, strādājot šajā gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pastāv risks aizkavēt mērķtiecīgu jaunā pārvaldības modeļa ieviešanu.

2. Aicinām turpmākajās apstiprināšanas fāzēs atbalstīt “Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam” VARAM ierosinātos rīcības virzienus. Iepriekšējos plānošanas periodos novērotās nepilnības apliecina, cik būtiski ir precīzi definēt valsts IKT pārvaldības principus, tāpēc pozitīvi vērtējam VARAM pieeju šo svarīgo jautājumu apspriešanā, piesaistot plašu nozares ekspertu loku.

3. Papildus “Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam” ierosinātajiem rīcības virzieniem, LATA aicina atbalstīt horizontālu atvērto datu principu. Kā modernas valsts pārvaldes atbalstītājs LATA uzskata atvērto datu praksi par demokrātiju veicinošu pieeju, kas potenciāli var tikt pielietota ikvienā projektā jebkurā jomā. Atvērto datu mērķis ir veicināt sabiedrības piekļuvi vērtīgiem un izmantojamiem datiem, tāpēc ierobežotu resursu apstākļos valsts apstrādāto datu pieejamības nodrošināšanai un atkalizmantošanai vajadzētu būt starp valsts prioritātēm. Šos datus varēs izmantot citas valsts un pašvaldību iestādes un uz to bāzes veidosies jauni privātā sektora pakalpojumi un jauni uzņēmumi, kas nodrošinās tautsaimniecības izaugsmi un veicinās efektīvāku valsts pārvaldi. Vienlaikus tiks mazināti valsts tehnoloģiskie riski un nodrošināta līdz šim nepieejamu analītisko zināšanu bāze pārvaldes lēmumu pieņemšanai.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) informē par LATA biedra IBM Latvija organizēto trīs dienu praktisko apmācību IBM Tivoli Storage Manager produktu grupas iespējas: IBM Tivoli Storage Manager v6.3 Proof of Technology.

Datums: 13. – 15.marts, 2013

Laiks: 9:30 – 17:00

Vieta: Rīga, Meža iela 4/1, 5.stāvs (RTU Datorikas un informācijas tehnoloģiju fakultātē)

Pasniedzējs: Marek Sas Kulczycki, IBM Tivoli Storage Manager eksperts, tehnisko risinājumu arhitekts un pasniedzējs no Polijas

Valoda: Kurss notiks angļu valodā, tulkojums netiks nodrošināts

Jautājumu gadījumā lūdzu sazinieties ar IBM Latvija, infolv@lv.ibm.com vai +371 67070300

Aicinām reģistrējieties savlaicīgi, bezmaksas vietu skaits ierobežots.

Atsaucoties uz esfondi.lv Internet vietnē publicēto Ekonomikas ministrijas sagatavoto informāciju tematiskajām sarunām ar Eiropas Komisiju sadaļā “Nodarbinātība, Sociālā iekļaušana un nabadzības riska mazināšana, Izglītība”, LATA ir vērsusies pie Ekonomikas un Finanšu ministrijām ar iebildumiem pret piedāvāto četrkārtīgu finansējuma samazinājumu pašreizējā plānošanas periodā īstenotās aktivitātes “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” turpināšanai nākamajā periodā (no 20.5 miljoniem Ls uz 5.25 miljoniem Ls ESF finansējuma turpmākajā periodā), kā arī mērķauditorijas sašaurināšanu līdz mikro, mazo un vidējo komersantu grupai.

Ekonomikas ministrija ir atzinusi, ka IKT izmantošanai ir būtiska ietekme Nacionālā attīstības plāna rīcības virziena “Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi” izpildē. IKT ir vispārējā pielietojuma tehnoloģija, kas sniedz horizontālu efektu visās tautsaimniecības nozarēs un ir kritiski svarīgi nodrošināt uzņēmējiem prasmes un iespējas izmantot šādas tehnoloģijas uzņēmējdarbības vidē.

Iepriekšējā plānošanas periodā ir sasniegts ievērojams uzlabojums, tomēr saskaņā ar Eurobarometer datiem Latvija joprojām atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja IKT un konkrēti Internet vides izmantošanā darbā (35% pret 39% vidēji ES27). Līdz ar to LATA uzskata, ka nākamā plānošanas periodā ir kritiski svarīgi panākt IKT pielietojuma uzņēmējdarbībā pieaugumu, veicinot produktivitātes kāpināšanu, kas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Šī mērķa sasniegšana nav iedomājama bez uzņēmēju izpratnes un prasmju veicināšanas par IKT pielietojumu uzņēmējdarbībā.

LATA ir aicinājusi Ekonomikas ministriju arī turpmāk nodrošināt atbalstītu nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai ar finansējumu vismaz pašreizējā plānošanas perioda līmenī, nodrošinot tautsaimniecības struktūrai atbilstošu finansējuma sadalījumu starp dažāda izmēra un formu komersantiem, automātiski neizslēdzot arī lielos komersantus. Plānojot apmācību aktivitātes, LATA aicina izvērtēt to tematiskās prioritātes, nodrošinot, lai uzņēmēji saņemtu maksimālu efektu no prasmēm izmantot tieši atvērtās tehnoloģijas un atvērtos standartus, kas veicinās gan uzņēmumu iekšējās efektivitātes pieaugumu, gan jaunu un eksportspējīgu produktu un pakalpojumu rašanos.