Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ir izstrādājusi uzņēmēju atbalsta programmu paketi, kas, nosakot Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) kā vienu no prioritārajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, dotu iespēju valstij divu gadu laikā iegūt papildus nodokļu ieņēmumus 60 miljonu latu apmērā.

LATA piedāvātie instrumenti ietver gan fiskāla efekta instrumentus (īstermiņā ieviesta pamatlīdzekļu nolietojuma virsnorma IKT ieguldījumiem), gan administratīva rakstura instrumentus (Eiropas Struktūrfondu finansēto projektu izvērtēšanas kritēriju maiņa, ar IKT pielietojumu saistīto administratīvo barjeru mazināšana – likumdošanas izmaiņas, kā arī publiskā sektora IKT pārvaldības uzlabošana).

Piedāvāto pasākumu komplekss, kas pats par sevi neprasa nevienu papildus latu tā realizācijai (izņemot administratīvo kapacitāti), dos efektu vairākās jomās:

• nodrošinās būtiskus papildus nodokļu ieņēmumus Latvijas valstij, rodot iespēju finansēt būtiskus sociālos pakalpojumus un citas jomas;
• attīstot IKT nozari, palīdzēs celt arī citu Latvijas tautsaimniecības nozaru konkurētspēju savos tirgos;
• dos iespēju beidzot pārorientēt Latvijas IKT nozari uz eksporta tirgiem.

LATA piedāvātā atbalsta instrumentu pakete IKT nozarei

1. ESF finansēto projektu izvērtēšanas kritēriji, kas balstīti uz risinājumu produktizāciju.

Mērķis – izmantot ESF fondus konkrēto nacionālo jautājumu atrisināšanai, taču vienlaikus radīt risinājumus, kas ir eksportējami ārpus Latvijas uz citām valstīm.

RAPLM administrēto centralizēto ESF IKT finansēto projektu portfelis:

• 3.2.2.1.1. apakšaktivitāte „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” = 116 405 645 LVL
• 3.2.2.1.2.apakšaktivitāte „Izglītības iestāžu informatizācija” = 12 000 000 LVL

Kopējais ESF IKT aktivitāšu finansējuma apjoms = 128 405 645 LVL, t.sk. Valsts budžeta līdzfinansējums 19 260 847 LVL.

Mērķa rādītājs – ESF projektu ietvaros izveidoto produktu/risinājumu eksports vismaz 70 000 000 LVL apmērā līdz 2012.gadam (ieskaitot).

Ietekme uz valsts budžetu:

Izdevumi:

• (3 000 000 LVL)
  Projektu vērtēšanas kritēriju izmaiņu radītais valsts budžeta līdzfinansējuma samazinājums, pieaugot konkurencei risinājumu piegādē iekšzemē (20% izmaksu samazinājums).

Ieņēmumi:

• 2 547 930 LVL
  Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (OSAI), pieņemot, ka eksporta realizēšanai tiek izmantoti 7000 cilvēkmēneši (500 Ls/cilvēkdiena) darba un vidējā bruto darba alga ir 1100 LVL mēnesī.
• 1 555 260 LVL
  Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi (sk. Pieņēmumus par OSAI)
• 4 200 000 LVL
  Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, pieņemot, ka tīrā rentabilitāte eksporta darījumiem ir 40% (augsta rentabilitāte, ņemot vērā, ka lielākā daļa no pašizmaksas ir nosegta jau sākotnējās izveides laikā nacionālajā tirgū).
• 686 196 LVL
  Ierosinātā iekšzemes patēriņa radītais PVN ieņēmumu pieaugums, pieņemot, ka eksporta piegādēs iesaistītā personāla patēriņa likme ir 60% (60% no neto ienākumiem darbinieks novirza patēriņam iekšzemē).

Kopā ietekme uz budžetu: + 11 989 386 LVL (ieņēmumu pieaugums un izmaksu samazinājums) periodā līdz 2012.gadam (ieskaitot).

2. IKT investīciju veicināšana iekšējā tirgū

Mērķis – nodrošināt Latvijas ārējās konkurētspējas paaugstināšanos (Pasaules ekonomikas foruma Global Competitiveness Index 9.pīlārā Technological readiness vieta ne zemāka par 30. vietu – patlaban 66.vieta).

IKT investīcijas ir viens no būtiskākajiem faktoriem uzņēmumu ārējās konkurētspējas nodrošināšanā, uzlabojot uzņēmumu efektivitāti.

Mērķa apakšrādītāji – nodrošinātas papildus investīcijas IKT produktos un tehnoloģijās 100 000 000 LVL apmērā divu gadu periodā.

Prognozējamais rezultāts – IKT investīcijas veikušo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas rezultātā apgrozījuma pieaugums 100% apmērā no veiktajām IKT investīcijām, t.sk. 60% eksporta darījumos, vidējo rentabilitātes likmi 10% un to īstenošanai radītām papildus 3000 darba vietām, kurās vidējais atalgojums sasniedz 500 LVL bruto.

Valsts atbalsta instruments – pamatlīdzekļu nolietojuma virsnormas piemērojamība de minimis atbalsta apjoma ierobežojuma ietvaros investīcijām, kas veiktas 2 gadu laikā kopš atbalsta uzsākšanas.

De minimis atbalsta robežās IKT ieguldījumus veikušiem uzņēmumiem ir tiesības piemērot 4x nolietojuma likmi – 140% apmērā no veikto ieguldījumu apjoma (faktiski piešķirot tiešas UĪN atlaides 40% apmērā no veikto investīciju apjoma nākamajos periodos).

Īstenojot šo atbalsta instrumentu, maksimālais iespējamais fiskālais efekts ir:

• 21 000 000 LVL PVN (ar PVN apliekamie IKT iegādes darījumi);
• 8 400 000 LVL PVN (ar PVN apliekamie iekšzemes darījumi, kas radušies IKT ieguldījumu rezultātā);
• 11 912 400 LVL obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms;
• 6 955 200 LVL iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms.

Kopā fiskālais pozitīvais instrumenta realizācijas efekts sastāda + 48 267 600 LVL divu gadu laikā.

Prognozējams, ka pamatlīdzekļu nolietojuma virsnormas piemērošanas rezultātā sekojošos gados samazināsies UĪN iemaksu apjoms. Tomēr ņemot vērā to, ka uzņēmumu rentabilitāte tuvākajos gados būs zema un uzlabosies, ātrākais, pēc 3-4 gadiem, kā arī to, ka pozitīvais fiskālais efekts no instrumenta realizācijas tiks gūts jau pirmajos īstenošanas gados, atbalsta instrumenta īstenošana ir fiskāli izdevīga. Pieņemot, ka uzņēmumi pilnā apmērā UĪN maksājumus samazina jau 4.gadā pēc atbalsta instrumenta ieviešanas, pozitīvais fiskālais efekts vienādi sadalās abos pirmajos instrumenta īstenošanas gados un vidējā diskonta likme šo četru gadu laikā ir 5%, diskontētais fiskālais efekts no instrumenta realizācijas sastāda 14 500 000 LVL.

Apkopojot iepriekš minēto ir redzams, ka instrumenta realizācija dod iespēju palielināt valsts budžeta ieņēmumus īstermiņā, kā arī ilgtermiņā nodrošina pozitīvu fiskālo efektu.

3. Normatīvo barjeru noņemšana un konkurences veicināšana

Lai gan šai aktivitātei ir grūti izdalāms atsevišķs fiskālais efekts, tā nodrošina nepieciešamo normatīvo aktu pamatnes optimizāciju pārējo ieteikto aktivitāšu atbalstam un ir nepieciešama šo pārējo aktivitāšu mērķu sasniegšanai.

• Elektronisko dokumentu likuma (EDL) izmaiņas, novēršot konkurences kropļojumus uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju (USPS) tirgū. Atcelt prasību, kas nosaka, ka USPS akreditācija Datu valsts inspekcijā (DVI) ir obligāts uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas priekšnosacījums. Rezultātā tiek nodrošināta EDL atbilstība EK normatīvajiem aktiem (novērsts tiesvedības risks) un uzlabota konkurence tirgū, potenciāli veicinot USPS pakalpojumu pieejamību un caur to – e-pakalpojumu pieejamību Latvijā.
• EDL/arhivēšanas noteikumu izmaiņas, lai nodrošinātu oriģinālo papīra dokumentu aizvietošanu ar elektroniskām kopijām, kurām būtu tāds pats juridiskais spēks kā papīra oriģināliem. Rezultāts – uzņēmumi var samazināt izmaksas, kas saistītas ar papīra dokumentu apstrādi, pārejot uz pilnībā elektronisku informācijas apmaiņu.

4. Publiskā sektora CIO institūta ieviešana*

Mērķis – centralizēts pārvaldības (governance) process visam publiskajam sektoram ar federatīvu tehniskās pārvaldības modeli. CIO (Chief Information Officer) ir jābūt apveltītam ar plašām pilnvarām un atbildību, kas sniedzas pār katru no vertikālajām ministrijām (iespējams, to panākot ar to nodošanu tiešā Ministru Prezidenta pārraudzībā). CIO atbildība ir vienotas publiskā sektora IKT vīzijas un stratēģijas izstrāde, IKT ieguldījumu/projektu koordinācija un plānošana. Tehniskā projektu ieviešana un sistēmu uzturēšana notiek federatīvā modelī, kur koplietojamie procesi tiek centralizēti (iespējams, nodoti ārpakalpojumā), taču nozares/iestādes specifiskie procesi joprojām notiek katras nozares / iestādes līmenī.

Šis nav uzskatāms par valsts atbalsta instrumentu klasiskā izpratnē, tomēr veicina pārējo ieteikto aktivitāšu mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka CIO institūta ieviešana var nodrošināt IKT izmaksu samazinājumu publiskajā sektorā līdz pat 30% apmērā.

*Šādu ierosinājumu ir pauduši arī Latvijas IT vadītāju foruma dalībnieki, kā vēsta žurnāla Kapitāls 2009. gada augusta numura 38.lpp.