2009. gada 19. martā

Rīgā

Par iespēju ietaupīt uz programmatūras licenču rēķina

Apzinoties šībrīža valdības neatliekamos uzdevumus – samazināt budžeta deficītu un nodrošināt tālredzīgu atbalstu konkurētspējīgai un perspektīvai uzņēmējdarbībai, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) vēršas pie valdības pārstāvjiem, lai informētu par, mūsuprāt, līdz šim nepamatoti noklusētu un nepietiekami izmantotu iespēju informācijas tehnoloģiju nozarē, kas vienlaicīgi gan samazina budžeta izdevumus, gan ļauj uzlabot valsts ārējās tirdzniecības bilanci, veicinot eksportu un aizstājot importu ar Latvijas produktiem un pakalpojumiem.

LATA uzskata, ka 90% valsts ierēdņu darbavietas ir iespējams aprīkot ar bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūru, kas pilnībā ļautu veiksmīgi pildīt darba pienākumus. Pēc aptuvenām aplēsēm valsts no sava budžeta tādējādi varētu ietaupīt 5,000,000 LVL gadā.

Komercprogrammatūras aizstāšana ar bezmaksas programmatūru var ievērojami samazināt izdevumus licenču iegādei vai īrei. Latvijas IT uzņēmumi var sniegt nepieciešamos pakalpojumus programmatūras aizstāšanai, lietotāju apmācībai un konsultācijām. Vietējo uzņēmumu iesaistīšana papildus tiešai līdzekļu ekonomijai dos ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, kā arī vecinās šo uzņēmumu konkurētspēju un pakalpojumu eksporta potenciālu.
Latvijas valsts vairs nevar atļauties tērēt līdzekļus, no jauna iepērkot, atjaunojot vai nomājot importa programmnodrošinājuma licences, ko elementāri ir iespējams aizvietot ar bezmaksas produktiem un risinājumiem, kas balstīti uz atklātā pirmkoda. Šo bezmaksas produktu un risinājumu ieviešanu, kā arī atbalsta servisa nodrošināšanu ir spējīgas sniegt vietējās Latvijas IT kompānijas, nodarbinot vietējos speciālistus un attīstot jaunus pakalpojumus ar pievienoto vērtību. Tādā veidā nodokļu maksātāju nauda, pirmkārt, tiktu būtiski ietaupīta, otrkārt, tā neaizplūstu ārpus mūsu valsts.

Komerciālās programmatūras izmantošanas gadījumā nauda par licencēm atstāj Latviju.

Izmantojot bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūru (APP), IT vajadzībām patērējamie līdzekļi, pirmkārt, tiek ekonomēti, otrkārt, tos saņem Latvijas IKT uzņēmumi.

Mūsdienās visu birojā nepieciešamo programmatūru, ar kuru aprīkotas gandrīz bez izņēmuma visas valsts sektorā strādājošo datorizētās darba vietas, var nokomplektēt tikai no atklātā pirmkoda, netērējot ne santīma licenču importam. Būtiskus ietaupījumus var iegūt, nomainot darba vides un tīkla programmatūru pret to analogiem atklātajā pirmkodā. Windows darba videi pilnvērtīgs analogs ir Linux operētājsistēma. Tīkla programmatūrā ir pilnvērtīgi analogi visās populārākajās jomās: e-pasts, laika plānošana, darba organizēšana, portāli, tīkla drošības un pieejamības risinājumi, utt. Biroja darba produktivitātes rīkus var aizstāt ar bezmaksas APP “OpenOffice.org” (teksta redaktors, elektroniskā tabula, prezentāciju rīks) un “Mozilla Firefox” (Internet pārlūks). Un Latvijas uzņēmumi spēj šādus pilnībā atvērtus risinājumus ieviest un uzturēt.

Mēs apzināmies, ka pilnīgu visu IT sistēmu pārnešanu uz atklātā pirmkoda bāzētiem risinājumiem Latvija nevar atļauties, jo tas nesniegtu šobrīd tik ļoti nepieciešamos īstermiņa ietaupījumus. Mācīsimies no oponentu plaši pieminētā Minhenes projekta pieredzes, kur atsevišķos gadījumos īstermiņa izdevumi pārsniedza ieguvumus, un izvēlēsimies zelta vidusceļu. APP ir savietojamas ar komerciālajām slēgtā koda programmām, piemēram, OpenOffice.org biroja programmu komplektu var izmantot uz vairākām operētājsistēmām un ar to var apstrādāt ar citām biroja programmatūras pakotnēm izveidotus dokumentus. Tādējādi ir iespējams ietaupīt, nepārbūvējot visu IT infrastruktūru uzreiz.

APP un atvērto standartu izmantošana ir tālredzīga un resursefektīva stratēģija, kurai seko valsts pārvaldes iestādes visā pasaulē. Lūk tikai daži piemēri:

• Eiropas Komisijas (EK) uz pētījumiem balstītas rekomendācijas [1];
• Lielbritānijas e-ministrijas atjaunotā politika un darbības plāns veicina atvērto tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē [2];
• ietaupījums Francijas policijā 50 miljonu EUR apmērā [3];
• Krievijas Federācijas satiksmes ministrijas plāns valsts iestāžu pāriešanai uz APP [4];
• ASV atzīst APP kā daļu no krīzes pārvarēšanas pasākumiem [5].

Vēlreiz uzsveram ieteikumu nopietni izvērtēt nepieciešamību turpmāk iepirkt un īrēt komerciālās programmatūras licences gadījumos, kur eksistē līdzvērtīgas bezmaksas alternatīvas. Alternatīvu identificēšanai piedāvājam vērsties pie LATA pēc informācijas vai izmantot citus ekspertus, piemēram, LATA biedru un citu uzņēmumu speciālistus.

[1] http://lata.org.lv/?p=73

[2] http://www.cio.gov.uk/transformational_government/open_source/index.asp

[3] http://www.osor.eu/news/fr-gendarmerie-saves-millions-with-open-desktop-and-web-applications

[4] http://www.info-foss.ru/news/2009/03/13/777

[5] http://www.linuxjournal.com/content/government-makes-appointment-open-source-checkup