Latvijas atvērto tehnoloģiju konference šogad, 11. novembrī visas dienas garumā pulcēja vairāk kā 200 dalībnieku, no kuriem lielākā daļa jeb 60% bija dažādu, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) saistītu uzņēmumu pārstāvji, 25% bija valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, pārējie – izglītības iestāžu darbinieki, topošie speciālisti jeb studenti, atvērtā pirmkoda entuziasti un citu sabiedrisku organizāciju pārstāvji.

Konferences mērķis bija aktualizēt atvērtās tehnoloģijas, tai skaitā atvērtus standartus un atvērtā pirmkoda programmatūru (APP) Latvijas sabiedrībā šādā kontekstā – tās sekmē uzņēmumu un organizāciju IKT infrastruktūras neatkarību un efektivitāti, IKT izmaksu samazināšanu, konkurenci un IKT uzņēmumu biznesu.

Konferences atklāšanas uzrunu teica Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, atzīstot nepieciešamību pēc atvērtiem standartiem valsts līmenī un atvērta IKT risinājumu tirgus sekmēšanas (uzrunas video sk. zemāk).

Dienas pirmajā daļā uzstājās viesi no ārvalstīm un TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers par Efektīvas ārpakalpojumu stratēģijas realizāciju Latvijas apstākļos. Sun Microsystems pārstāvis Gilles Gravier stāstīja par APP biznesa modeļiem un Oracle pārstāvis Michal Jerzy Kostrzewa dalījās Oracle pieredzē ar Linux.

Konferences otrā daļa notika paralēlās sesijās – bizness un tehnoloģijas, kurās Latvijas uzņēmumu pārstāvji uzstājās par tēmām: APP licences, iespēja ietaupīt un nopelnīt, lietojot APP, drošība, veiksmes stāsti, padomi, kā praktiski izmantot APP u.c.

Konferences apmeklētāji īpaši atzinīgi novērtēja Aigara Mahinova uzstāšanos par migrācijām uz atvērtā pirmkoda programmatūru, Valda Vītoliņa prezentāciju “Atvērtā koda programmu licences un to ietekmi uz biznesu” un Zanes Bičevskas diskusiju par APP piedāvājumu un pieprasījumu – vista un ola.

Skatieties uzstāšanās video ierakstus un izmantotās prezentācijas!

Ministra Edgara Zalāna uzruna Latvijas atvērto tehnoloģiju konferencē 2009.

Saite uz video: http://www.youtube.com/watch?v=wlY2rvnVM54

Jaunievēlētā Vācijas valdība kancleres Angelas Merkeles vadībā savā 4 gadu koalīcijas līgumā ir ierakstījusi, ka vēlas balstīt valsts IT sistēmas uz atvērtiem standatiem un atvērtā pirmkoda risinājumiem.

Iekšlietu ministrijas pārstāve Daniela-Alexandra Pietsch komentē: “only through the implementation of open standards and license-free standards will today’s and future highly complex IT systems be manageable” (no angļu valodas: “tikai ieviešot atvērtus un no licencēm brīvus standartus, būs pārvaldāmas šodienas un nākotnes augstas sarežģītības IT sistēmas”).

Vairāk informācijas paziņojumā.

Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija rīko konferenci, lai informētu sabiedrību par atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) risinājumiem, to lietošanas pieredzi un ieguvumiem no APP izmantošanas.

Konferencē aicināti piedalīties IKT vadītāji un speciālisti, valsts un pašvaldību pārstāvji, uzņēmumu un to asociāciju pārstāvji un atvērtā pirmkoda entuziasti.

Konference notiks 11. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā un Mazajā aulā (Rīgā, Raiņa bulv. 19). Dalība konferencē ir bez maksas.

Vairāk informācijas un konferences programma šeit.

No 21.septembra Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās Java bibliotēkas programmatūru bez maksas. Šāds lēmums ir pieņemts, lai veicinātu e-pakalpojumu izstrādi un paplašinātu elektroniski parakstīto dokumentu izmantošanas iespējas.

Šīs Java bibliotēkas programmatūru attīstītājiem ļaus veidot savus risinājumus ar iespēju parakstīt un pārbaudīt elektroniski parakstītus dokumentus.

„Mēs esam pārliecināti, ka šī piedāvātā iespēja veicinās e-paraksta pakalpojumu attīstību gan privātajā, gan valsts sektorā. Tas ir būtisks instruments, lai uzņēmumos un organizācijās veiksmīgi ieviestu e-paraksta sistēmas un taupītu gan laika, gan finansiālos resursus”, skaidro LVRTC Sertifikācijas pakalpojumu daļas vadītāja Zane Silgale LVRTC paziņojumā.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ir gandarīta par pēdējā pusgadā paveikto atvērtu standartu un uz atvērtā pirmkoda balstītas programmatūras pielietošanas iespēju popularizēšanas, kā arī vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanā IKT iepirkumos valsts un privātajā sektorā.

LATA novērojumi liecina par vērā ņemamām izmaiņām sabiedrības attieksmē pret uz atvērtā pirmkoda balstītas programmatūras pielietojumu – interneta vidē ievietotie raksti liecina par sākotnējās noliedzošās attieksmes maiņu uz pieaugošu sabiedrības interesi un pozitīvu pieredzi darbā ar uz atvērtā pirmkoda balstītu programmnodrošinājumu. Gan publiskais, gan privātais sektors, izrāda pastiprinātu interesi par LATA aktivitātēm Latvijas IKT nozares konkurētspējas stiprināšanā kā arī, iespējamu līdzekļu izlietojuma optimizāciju, IT projektos iestādēs un uzņēmumos.

Read more »

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ir izstrādājusi uzņēmēju atbalsta programmu paketi, kas, nosakot Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) kā vienu no prioritārajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, dotu iespēju valstij divu gadu laikā iegūt papildus nodokļu ieņēmumus 60 miljonu latu apmērā.

LATA piedāvātie instrumenti ietver gan fiskāla efekta instrumentus (īstermiņā ieviesta pamatlīdzekļu nolietojuma virsnorma IKT ieguldījumiem), gan administratīva rakstura instrumentus (Eiropas Struktūrfondu finansēto projektu izvērtēšanas kritēriju maiņa, ar IKT pielietojumu saistīto administratīvo barjeru mazināšana – likumdošanas izmaiņas, kā arī publiskā sektora IKT pārvaldības uzlabošana).

Piedāvāto pasākumu komplekss, kas pats par sevi neprasa nevienu papildus latu tā realizācijai (izņemot administratīvo kapacitāti), dos efektu vairākās jomās:

• nodrošinās būtiskus papildus nodokļu ieņēmumus Latvijas valstij, rodot iespēju finansēt būtiskus sociālos pakalpojumus un citas jomas;
• attīstot IKT nozari, palīdzēs celt arī citu Latvijas tautsaimniecības nozaru konkurētspēju savos tirgos;
• dos iespēju beidzot pārorientēt Latvijas IKT nozari uz eksporta tirgiem.

Read more »

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija, laikā, kad tiek gatavoti priekšlikumi Latvijas ekonomikas atveseļošanai, ir vērsusies LR Ekonomikas ministrijā ar aicinājumu Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izvirzīt par mūsu valsts tautsaimniecības vienu no prioritārajām nozarēm, jo:

• pētījumi rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā un konkrēti Informācijas Tehnoloģiju sektors attīstītās valstīs sniedz būtisku pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi (sk., piemēram, Eiropas Komisijas finansētu pētījumu “Evaluation Models and Tools for Assessment of Innovation and Sustainable DEvelopment at the EU Level: Modelling ICT as General Purpose Tehnology, College of Europe, October 2006″, Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumu “Information Economy Report 2007-2008, United Nations, 2008″ u.c.);
• Latvijas tautsaimniecības resursu pieejamība un pašreizējā struktūra ir perfekti piemērota tieši zinātnes un tehnoloģiju sektoru attīstībai (mazs cilvēku skaits, salīdzinoši augsta izglītības kvalitāte, zema dabas resursu pieejamība).

Jau agrāk Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija ir paudusi viedokli, ka atvērtais pirmkods ir iespēja Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Šis apskats vēlreiz to apliecina. Atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) izmantošana ir pasaules un Eiropas tendence, tā sniedz eksporta iespējas tiem Latvijā radītajiem IKT risinājumiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz APP.

Kartē, kura izveidota, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, jaunumu apkopojumiem, un Eiropas valstu izpēti, iezīmēts APP apgūšanas un izmantošanas līmenis Eiropas valstīs.

2007. gada pētījumu aprēķini rāda, ka trešā daļa Eiropas un Ziemeļamerikas uzņēmumu 2007. gadā lietoja, izmēģināja vai tuvākā gada laikā plānoja izmēģināt APP. 2008. gada dati liecina, ka 30% Eiropas un Ziemeļamerikas uzņēmumi jau lieto APP, bet vēl 35% uzņēmumu ir ieinteresēti un apsver iespējamību lietot atvērtās tehnoloģijas.

Šajos pētījumos arī secināts, ka bieži atvērtais pirmkods netiek izvirzīts kā pašmērķis, atvērtais pirmkods ir loģisks ceļš uz neatkarību no IT pārdevēja, IT elastību un efektivitāti. Vienlaikus tiek atzīts, ka ar APP var panākt līdzekļu ietaupījumu -  pētījumā 87% aptaujāto atzīst, ka, lietojot APP, ir panāks cerētais līdzekļu ietaupījums, 92% aptaujāto atzīst, ka ir attaisnotas vai pat pārspētas liktās cerības par APP kvalitāti.

Francijas policija, pārejot uz atvērtā pirmkoda programmatūras lietojumprogrammām, t.sk. OpenOffice.org (no 2004. gada) un Ubuntu Linux operētājsistēmu (no 2007. gada), ir ietaupījusi 50 milj. EUR un ikgadējais IT budžets ir samazināts par 70%. Šī pāreja nav samazinājusi iespējas vai funkcionalitāti.

Pulkvežleitnants Xavier Guimard atzīst: “Moving from Microsoft XP to Vista would not have brought us many advantages and Microsoft said it would require training of users. Moving from XP to Ubuntu, however, proved very easy. The two biggest differences are the icons and the games. Games are not our priority.” (no angļu valodas: “Pāriešana no Microsoft XP uz Vista mums nedotu daudz ieguvumu un Microsoft paziņoja, ka būs nepieciešama lietotāju apmācība. Taču pāriešana no XP uz Ubuntu izrādījās ļoti viegla. Divas lielākās atšķirības ir ikonas un spēles. Spēles nav mūsu prioritāte.”)

Kopš 2004. gada Francijas policijā 50 milj. EUR ietaupījums IT izmaksām panākts uz standarta biroja lietojumprogrammu licenču, aparatūras un sistēmas uzturēšanas rēķina. Vairāk par franču policijas pāreju uz atvērtajiem risinājumiem oficiālajā ziņojumā un apskatā par to.

Ar vērienīgā Minhenes migrēšanas projekta rezultātiem šogad Debian konferencē iepazīstināja šī projekta vadītājs Florian Schiessl.

Uzstāšanās prezentācija un video ieraksti: 1. daļa, 2. daļa.

Šī projekta ietvaros Minhenes pašvaldības datorizētajās darba vietās slēgto programmatūru pakāpeniski nomainīja uz atvērtā pirmkoda programmatūru. Pašlaik 14 000 darba vietās tiek lietota atvērtā pirmkoda programmatūra, t.sk. biroja produktivitātes rīks OpenOffice.org, 2000 darba vietās tiek izmantota Linux operētājsistēma. Darbam ar atvērtā pirmkoda programmatūru ir apmācīti 12 000 lietotāju.

Projekta mērķis bija palielināt pašvaldības IT sistēmas neatkarību un potenciālo piegādātāju skaitu (konkurenci) un vairāk atbalstīt vietējo IT tirgu. Pēc 6 gadu projekta darbības redzams, ka ietaupīti vairāk kā 50% IT vajadzībām plānoto līdzekļu.

Florian Schiessl: “We were given a budget that was equal to the estimated cost of staying with Microsoft solutions and maintaining them for 5 years. This was 6 years ago. We have now spent less than half of that bugdet.” (no angļu valodas: “Mēs piešķirām budžetu, kas vienāds ar novērtētajām izmaksām, ja paliktu pie Microsoft risinājumiem un to uzturēšanas 5 gadu garumā. Tas bija pirms 6 gadiem. Pašlaik mēs esam iztērējuši mazāk par pusi no budžeta.”)