Pirmo vietu publiskajā sektorā ieguva Valmieras Attīstības aģentūra par nozīmīgu atvērto datu politikas ieviešanu Valmieras pilsētas pašvaldībā, kur ir uzsākts nozīmīgs darbs pie atvērto datu pieejamības analīzes, izvērtējot, kādus datus Valmieras pilsēta varētu atvērt, kā arī ievietot Latvijas atvērto datu portālā. Turklāt Valmieras attīstības aģentūra aktīvi piedalījās Pirmā Atvērto datu hakatona organizēšanā pašvaldībām.

​

Savukārt pirmo vietu privātā sektorā ieguva interneta projekts “Latvijas pilskalni” par nozīmīga atvērto datu repozitorija “Latvijas pilskalni un senvietas” izveidi, kur pieejami Latvijas pilskalnu 3D modeļu sākumdati, kā arī 3D modeļu fotogrāfijas un cita informācija. Minētais projekts veidots kā nekomerciāla senvēstures entuziastu un novadpētnieku kopiena, kas rūpējas, lai mazāk būtu iespēju vēstures interpretācijām, lai publiski būtu pieejamas precīzas senvēstures objektu atrašanās vietas, fotogrāfijas un apraksti.

​

Bet kategorijā fiziskai personai ieguva LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis par nozīmīgu personisko ieguldījumu uz “Datiem balstītas nācijas” koncepta attīstībā un sekmīgu virzību valsts pārvaldē.

​

LATA balvas 2019 nominanti

​

2020. gada 21. janvārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija izvērtēja LATA gada balvas 2019 par atvērto datu un tehnoloģiju kultūras veicināšanu pieteikumus un noteica 3 nominantus katrā no kategorijām:

 

PRIVĀTAIS SEKTORS

• Interneta projekts www.latvijas-pilskalni.lv

Par nozīmīga atvērto datu repozitorija “Latvijas pilskalni un senvietas” izveidi, kur pieejami Latvijas pilskalnu 3D modeļu sākumdati, kā arī 3D modeļu fotogrāfijas un cita informācija.

Minētais projekts veidots kā nekomerciāla senvēstures entuziastu un novadpētnieku kopiena, kas rūpējas,lai mazāk būtu iespēju vēstures interpretācijām,lai publiski būtu pieejamas precīzas senvēstures objektu atrašanās vietas, fotogrāfijas un apraksti.

• Sabiedrība Tilde

Par ciešu sadarbību ar valsts pārvaldi publiskās pārvaldes rīcībā esošo tulkošanas atmiņas bloku publicēšā.

Sabiedrības Tilde ilgtermiņa mērķis ir panākt, lai katrs eiropietis varētu izmantot jebkuru Eiropas e-pakalpojumu savā dzimtajā valodā. Lai to panāktu būtiska loma šī mērķa sasniegšanā ir datu pieejamībai un atklātumam. Pēdējos gados kopīgi gan ar Latvijas, gan ar Eiropas partneriem esam daudz strādājuši pie tā, lai veicinātu izpratni par to, kas ir dati, mūsu gadījumā apziņu, ka rakstīts teksts arī ir dati, ko var izmantot jaunu risināju radīšanā ar augstu pievienoto vērtību ik vienam un visai sabiedrībai kopumā. “Atvērts pēc noklusējuma” ir princips uz kuru ir jātiecas ne tikai datos, tehnoloģijās, valsts pārvaldē, bet arī mums ikvienam veidojot atvērtu sabiedrību atvērtām iespējām. Milzīgajā datu un informācijas apjomā, kas tiek radīts ikdienas, mūsu radītās tehnoloģijas palīdz cilvēkiem saprast, atrast un uzzināt. 

• SIA ZZ Dats

Par sekmīgu datu atvēršanas procesu pašvaldību vajadzībām.

Kopš uzņēmuma darbības sākumiem, SIA ZZ Dats nodarbojas ar orģinālprorammatūras izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, īpašu uzmanību veltot pašvaldību biznesa procesu elektronizācijai. Pašvaldību datus, kas klasificēti kā publiski pieejami, SIA ZZ Dats ir sagatavojuši mašīnlasāmā formātā un publicējuši Latvijas Atvērto datu portālā https://data.gov.lv/lvun portālā https://www.epakalpojumi.lv/odata. Dati tiek publicēti ar lielāko iespējamo detalizācijas pakāpi un tiek regulāri atjaunoti atbilstoši tiem paredzētajam atjaunošanas biežumam.

​​

PUBLISKAIS SEKTORS

• Centrālā statistikas pārvalde 

Par datu publicēšanu - atvērto datu un atvērtības idejas popularizēšanu.

Centrālā statistikas pārvade jau 20 gadus statistikas publicēšanā ievēro datu atvērtības principus –sagatavotā statistika ir pieejama ikvienam bez izmantošanas ierobežojumiem un dati tiek publicēti pārvaldes datubāzē tīmeklī. Turklāt statistiku publicējam atbilstoši iepriekš pieejamam datu publicēšanas kalendāram.

Aktuālākā CSP artava datu pieejamības un atvērtības kultūras veicināšanā ir blīvi apdzīvotu teritoriju noteikšana un to robežu publicēšana atvērto datu portālā, kas ne tikai ļauj saprast, kur cilvēki dzīvo un strādā, bet arī radīt jaunus datos balstītus produktus.

Datu apstrāde neiztiek bez atvērtā koda programmatūras: QGIS, PostgreSQL ar PostGIS un R regulāri tiek izmantoti CSP ikdienā. Statistikas lietpratējiem publicējam arī savu radīto pirmkodu github.com/CSBLatvia.

• Latvijas Nacionālā bibliotēka

Par klasisko vērtību izteikšanu mūsdienīgu tehnoloģiju valodā, popularizējot atvērtos un saistīto datu principus.

NB ir izveidojusi datu kolekciju “Rainis un Aspazija” (RunA), kas atklāj abu dzejnieku atstātā mantojuma daudzveidību, piedāvājot līdz šim Latvijā neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātajās kolekcijās uzkrātu bagātību atklāšanā un eksponēšanā tīmeklī savstarpēji saistītas informācijas veidā. Kolekcija pieejama gan latviešu, gan angļu valodā, izstrādāta arī mobilā versija.

• Valmieras attīstības aģentūra

Par atvērto datu politikas ieviešanu Valmieras pilsētas pašvaldībā.

Ir uzsākts darbs pie atvērto datu pieejamības analīzes, izvērtējot, kādus datus Valmieras pilsēta varētu atvērt, kā arī ievietot Latvijas atvērto datu portālā. Tāpat pašvaldības vidē vairāk vērtēta atvērto datu nozīme, un jau plānots, kādā virzienā šo politiku attīstīt arī turpmākajos gados. Turklāt VAA piedalījās Pirmā Atvērto datu hakatona organizēšanā, savu pieredzi stiprināja Briselē Eiropas reģionu un pilsētu seminārā par atvērto datu nozīmi Eiropā.

 

FIZISKA PERSONA

• Edmunds Beļskis

Par nozīmīgu personisko ieguldījumu uz “Datiem balstītas nācijas” koncepta attīstībā un virzību valsts pārvaldē.

• Mārtiņš Bruņenieks

Par Vikipēdijas satura radīšanu jau kopš 2005. gada.

Bruņenieka kungs sekmē vietējo aktīvistu kopienas attīstību, organizējot vairākus pasākumus ar mērķi radīt brīvu saturu Vikipēdijas rakstu konkursos, fotokonkursos par kultūras mantojuma un aisargājamo dabas teritoriju tēmu, kā arī attīstot sadarbību ar kultūras un izglītības organizācijām.

• Una Krutova

Par atvērto datu popularizēšanu, izmantojot atvērtā koda rīkus un un atvērtos datus karšu izstrādē, kā arī atvērto ģeotelpisko datu standartu un atvērto datu izmantošanas sekmēšanu pašvaldībās.

 Una Krutova ir ne tikai bijusi mentore un sekmīgi vadījusi vairākas darbnīcas par atvērtajiem datiem gan LATA organizētajās konferncēs, gan hakatonos, bet arī nodod informāciju par atvērto tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, uzbekiem.