Līdzekļu pieprasījums interneta vēlēšanu sistēmas priekšizpētei ir apzināta valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana

LATA un LU DF atklātā vēstule LR Ministru prezidentei Dr. Laimdotai Straujumai

Raksts papildināts ar  05.12.2014. saņemto atbildes vēstuli no ministru prezidenta biroja. Vēstulē norādīts, ka LATA un LU DF vēstule nosūtīta satiksmes ministram izvērtēšanai un atbildes sniegšanai.

LR Ministru prezidentei Dr. Laimdotai Straujumai

Rīgā, 01.12.2014.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) un Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte (LU DF) atkārtoti kategoriski iebilst pret interneta balsojuma ieviešanu Latvijas vēlēšanu procesā un uzskata, ka Satiksmes ministrijas 2014.gada 29.jūlija vēstulē Nr.15-01/3116 Finanšu ministrijai pieprasītie 355718,00 EUR “Interneta vēlēšanu sistēmas priekšizpētes projekta īstenošanai”, atsaucoties uz morāli novecojušo Ministru kabineta komitejas 2013. gada 23. septembra protokollēmumu, ir klaja un apzināta valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana, jo:

1. Teorētiskajā datorzinātnē nav zināmi tādi algoritmi, kuru realizācija Interneta vidē vienlaicīgi nodrošinātu aizklātu balsojumu un aizsardzību pret atsevišķa balsojuma vai vēlēšanu rezultāta viltojumu, kā arī pasargātu pret vēlēšanu procesa nograušanu, skat. http://cacm.acm.org/magazines/2012/10/155536-internet-voting-in-the-us/fulltext, http://www.nist.gov/itl/vote/upload/NISTIR-7770-feb2011-2.pdf. Aizklāta balsojuma principa neievērošana pārkāpj Latvijas Satversmes 6. pantu un ANO Vispārīgās cilvēktiesības deklarācijas 21. panta 3. punktu. Vēlēšanu procesa nograušana ir mazākais drauds, bet vēlēšanu rezultātu viltojums var novest līdz valsts neatkarības zaudēšanai.
2. Satiksmes ministrijas koncepcijā „Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi” minētajās paraugvalstīs Igaunijā un Norvēģijā situācija dramatiski mainījusies 2014. gadā. Igaunijas interneta vēlēšanu sistēmas ekspertīze, ko veica pasaules vadošie interneta drošības speciālisti Mičiganas universitātes profesora Aleksa Haldermana vadībā laikā no Igaunijas pašvaldību vēlēšanām 2013. gada oktobrī līdz 2014. gada maijam, uzskatāmi demonstrē plašās ārējo un iekšējo uzbrukumu iespējas viltot gan individuālo balsojumu, gan vēlēšanu rezultātus kopumā, skat. https://estoniaevoting.org. Ekspertīzes rekomendācija ir nekavējoties pārtraukt šo sistēmu lietot. 2014. gada jūnijā Norvēģijas valdība pēc 2011.-2013. gados realizēta pilotprojekta nolēma pārtraukt interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanu, kā arī jebkādus mēģinājumus to uzlabot, skat. http://www.zdnet.com/norway-internet-voting-experiment-fails-7000031039/.

Norādām, ka:
1. Vēlēšanu procesā ieviešami tikai tādi e-elementi, kas atbilstoši Satversmes 2. pantam nodrošina Latvijas tautai iespēju kontrolēt vēlēšanu procesa rezultātu kā Latvijas valsts suverēnās varas izpausmi. Piemēram, pieļaujama vēlētāju elektroniska reģistrācija klātienē.
2. Interneta lietošana balsojuma procesā atbalstāma tikai aptaujas tipa atklātos balsojumos, ja individuālo balsojumu saraksts publiski pieejams.

LATA:

Jānis Treijs, valdes priekšsēdētājs

LU DF:

Prof. Juris Borzovs, dekāns

Prof. Jānis Bārzdiņš

Prof. Jānis Bičevskis

Prof. Andris Ambainis

 

01.12.2014. LATA un LU DF vēstules kopija.

05.12.2014. Ministru prezidenta biroja atbildes vēstules kopija.

LATA sociālajos tīklos

Atstājiet komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *