Vajadzīga spēcīga konkurence

Jānis Treijs, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Saistībā ar 2014.gada valsts budžetu spriests arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešanu.

Šis modelis vērsts uz to, lai palīdzētu radīt lielāku kārtību valsts un pašvaldības iestāžu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecībā. Līdz šim koordinācijas un saskaņotas rīcības trūkuma dēļ katra iestāde IT jomā darbojās pati par sevi, bieži vien investējot līdzīgos projektos. Ekonomisko izaicinājumu laiks šķiet iemācījis domāt par darba efektivitātes celšanu un nu, izkļūstot no finanšu bedres, veltīsim finanšu līdzekļus tam, lai izveidotu daļēji centralizētu, pārskatāmu sistēmu publiskā sektora IT saimniecības pārraudzībai.

Viens no stūrakmeņiem efektīvā IT saimniecībā ir atvērti standarti. Kā nesen paziņojusi Eiropas Komisija (EK), ļoti būtisku izmaksu samazinājumu iespējams panākt ar atvērto standartu izmantošanu publiskajā sektorā. (Jāpaskaidro, ka par atvērtu var uzskatīt standartu, kura specifikācija atbilst šādām pazīmēm: standartu ir pieņēmusi bezpeļņas organizācija un lēmumu pieņemšanā par tā turpmāku attīstību var piedalīties visas ieinteresētās puses; standarta specifikācijas dokuments ir pieejams brīvi vai par simbolisku maksu; intelektuālajam īpašumam attiecībā uz standartu vai tā daļām ir jābūt pieejamam bez maksas; nedrīkst būt ierobežojumi standarta izmantošanai.) Ja tos izmantotu visu Eiropas Savienības valstu iestādes, kopējais ietaupījums pārsniegtu 1 miljardu eiro gadā.

EK mudina publiskās iestādes mazināt atkarību no konkrētiem IT pakalpojumu sniedzējiem. Atklātas konkursa procedūras var piesaistīt arvien lielāku skaitu pretendentu, kuru piedāvājumi ir izdevīgāki – jo lielāka ir konkurence, jo zemāka veidojas līguma cena. Atvērtie standarti iepirkumos palīdz radīt konkurenci, veicina inovācijas un būtiski ietaupa nodokļu maksātāju naudu.

Lēmums par atvērto standartu izmantošanu publiskajā sektorā nav atsevišķu iestāžu jautājums. Tam ir jābūt kopīgam valsts līmeņa mērķim un prioritātei. Organizācijām var pietrūkt zināšanu, lai lemtu par to, kuri standarti atbilstu to vajadzībām, turklāt tās varētu baidīties, ka pārmaiņu sākotnējās izmaksas būs pārāk augstas.Tā kā kopīgu, centralizētu vadlīniju par atvērto standartu lietošanu nav, daudzas iestādes paliek piesietas savām IT sistēmām vai arī sadarbojas tikai ar vienu pakalpojumu sniedzēju.

Arī publisko iestāžu IT speciālistu atalgojums šobrīd nevar nosaukt par konkurētspējīgu, tāpēc pastāv bažas par augstas kvalifikācijas IT profesionāļu motivāciju strādāt publiskajā sektorā, lai gan labu speciālistu piesaiste ir ceļš uz daudz būtiskākiem ietaupījumiem. Labs risinājums rasts Lielbritānijā, kur valdība sākusi piesaistīt brīvprātīgos, kuru uzdevums būs palīdzēt valdībai atvērto standartu ieviešanā un izmaksu samazināšanā. IT profesionāļi no uzņēmumiem, organizācijām un akadēmiskām iestādēm apvienos spēkus kopīgam mērķim – rast efektīvākus veidus, kā risināt publisko iestāžu IT sistēmu lietotāju vajadzības.

Kāpēc gan līdzīgu sadarbības modeli nevarētu izveidot arī Latvijā?

Publicēts: Diena, 18.10.2013.

LATA sociālajos tīklos

Atstājiet komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *